Prasmju un kvalifikāciju atzīšana

Lai sekmētu mobilitāti un uzlabotu mācību un karjeras iespējas visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, ir būtiska viņu prasmju un kvalifikāciju atzīšana.

Lai sekmētu mobilitāti un uzlabotu mācību un karjeras iespējas visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, ir būtiska viņu prasmju un kvalifikāciju atzīšana.

Kvalifikāciju var atzīt ar divām dažādām procedūrām:

  • atzīšana tālākizglītības un apmācības nolūkā,
  • atzīšana, lai nodrošinātu piekļuvi darbam, tai skaitā reglamentētajām profesijām.

 

Kvalifikāciju atzīšana tālākai izglītībai un apmācībai

Politiskais konteksts

Padomes 2018. gada 26. novembra ieteikums sekmē automātisku savstarpēju atzīšanu attiecībā uz:

  • augstākās izglītības, vidējās izglītības un apmācības kvalifikācijām un
  • ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātiem.

Ieteikumā dalībvalstis ir aicinātas līdz 2025. gadam izveidot sistēmu, lai panāktu augstākās izglītības kvalifikācijas automātisku savstarpēju atzīšanu visās dalībvalstīs.

Turklāt dalībvalstis tiek arī aicinātas automātiski un pilnībā atzīt ārvalstīs pavadītos studiju periodus, kā arī automātiski atzīt vidējās izglītības un apmācības kvalifikācijas, kas nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai.

1997. gadā Lisabonā Eiropas Padome un UNESCO pieņēma Konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību, (zināma arī kā Lisabonas konvencija). Tas ir galvenais juridiskais instruments kvalifikāciju atzīšanai organizācijas UNESCO aptvertajās Eiropas un Ziemeļamerikas reģiona valstīs. Konvencija paredz, ka personām, kurām ir konvencijas parakstītājvalsts atzīta kvalifikācija, ir tiesības uz savas kvalifikācijas novērtēšanu citā konvencijas parakstītājvalstī. Kvalifikāciju novērtēšanu un attiecīgā gadījuma atzīšanu var veikt nolūkā:

  • piekļūt augstākajai tālākizglītībai,
  • izmantot akadēmiskos nosaukumus,
  • atvieglot piekļuvi darba tirgiem.

Konvencijas parakstītājas valstis arī apņēmās izveidot valsts procedūras bēgļu un pārvietoto personu kvalifikāciju novērtēšanai, tai skaitā gadījumos, kad personai nav oficiālu dokumentu. 

Woman holding a globe

Informācija par kvalifikācijas atzīšanu

ENIC un NARIC tīkli izstrādā kopīgu politiku un praksi attiecībā uz kvalifikāciju atzīšanu visās Eiropas valstīs. Tīklu veido Eiropas Padomes un UNESCO izveidotais Eiropas valstu akadēmiskās atzīšanas un mobilitātes informācijas centru tīkls (ENIC) un Eiropas Komisijas izveidotie nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri (NARIC).

Lai iegūtu plašāku informāciju par kvalifikāciju atzīšanu tālākizglītības un apmācības vajadzībām, sazinieties ar ENIC vai NARIC nacionālajiem birojiem, izmantojot ENIC un NARIC tīklu portālu. 

Profesionālo kvalifikāciju atzīšana

Politiskais konteksts

Profesionālo kvalifikāciju atzīšanu ES reglamentē Direktīva 2005/36/EK.

Minētā direktīva paredz:

  • automātisku atzīšanas sistēmu attiecībā uz medmāsām, vecmātēm, ārstiem (ģimenes ārstiem un speciālistiem), zobārstiem, farmaceitiem, arhitektiem un veterinārārstiem,
  • vispārēju atzīšanas sistēmu citām reglamentētām profesijām, piemēram, skolotājiem, tulkotājiem un nekustamā īpašuma aģentiem, un
  • atzīšanas sistēmu, kuras pamatā ir darba pieredze, piemēram, galdniekiem, mēbeļu apvilcējiem un kosmetologiem.

Plašāka informācija par reglamentēto profesiju atzīšanu pieejama šeit. Varat apmeklēt arī reglamentēto profesiju datubāzi.

Specifiskais regulējums

Direktīva 2005/36/EK neattiecas uz profesijām, ko reglamentē īpašas tiesību normas, piemēram, jūrnieki, apstiprināti revidenti, apdrošināšanas starpnieki un gaisa satiksmes vadības dispečeri, juristi, tirdzniecības pārstāvji, kā arī uz dažām citām transporta nozares profesijām vai tām, kurās jārīkojas ar toksiskiem produktiem. Plašāka informācija par profesijām, uz kurām attiecas īpaši tiesību akti.

Eiropas profesionālā karte izveido tiešsaistes procedūru kvalifikāciju atzīšanai attiecībā uz piecām profesijām — vispārējās aprūpes māsas, fizioterapeiti, farmaceiti, nekustamā īpašuma aģenti un kalnu gidi.

Uz iepriekšējo lapu